tiešsaistē – 2026. gada 3. decembrī
IEPIRKUMU KONFERENCE 2027 sniegs visaptverošu ieskatu būtiskākajās pārmaiņās un praktiskajos izaicinājumos, ar kuriem 2027. gadā saskarsies gan publisko iepirkumu organizētāji, gan uzņēmumi, kas tajos piedalās. Konferencē tiks analizēti jaunie spēles noteikumi pēc Publisko iepirkumu likuma grozījumiem, pretendentu izslēgšanas nosacījumu maiņa un Eiropas tendences, kā arī nodokļu nomaksas pārbaudes un rīcība situācijās, kad informācijas sistēmās pieejamie dati neatspoguļo faktisko situāciju.
Eksperti skaidros, cik tālu pasūtītājam jāiet, pārbaudot nepamatoti lētu piedāvājumu, un kur ir robeža starp pamatotu tehniskās saderības prasību un ilgtermiņa atkarību no viena piegādātāja jeb “vendor lock-in”. Uzmanība tiks pievērsta arī valsts atbalsta riskiem, drošības prasībām IT iepirkumos, pretendentu tiesību aizsardzībai, kā arī ES fondu projektu izmaksu attiecināmībai un kļūdām, kuru dēļ veiksmīgi īstenots iepirkums var beigties ar finanšu korekciju.
Vienlaikus IEPIRKUMU KONFERENCE 2027 būs arī par to, kā uzņēmumam gudrāk un veiksmīgāk piedalīties iepirkumos – kā savlaicīgi izvērtēt, kuros konkursos ir vērts ieguldīt resursus, nepalaist garām būtiskas prasības un mērķtiecīgāk plānot darbu publiskajā sektorā. Noslēgumā uzmanība tiks pievērsta argumentācijai, sarunu vadībai un sava piedāvājuma vērtības demonstrēšanai, lai uzņēmuma konkurences priekšrocība nebūtu tikai zemākā cena, bet spēja pārliecinoši parādīt pasūtītājam sava risinājuma patieso vērtību.
Publiskie iepirkumi 2027. gadā būs vide, kurā ar normatīvo aktu pārzināšanu vien vairs nepietiks – būs jāprot orientēties jaunajos noteikumos, savlaicīgi pamanīt riskus, aizstāvēt savas tiesības un pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus. 3. decembrī tiešsaistes biznesa konferencē IEPIRKUMU KONFERENCE 2027 desmit eksperti aplūkos iepirkumu no dažādiem skatpunktiem – no regulējuma un juridiskajiem riskiem līdz projektu finansēm, uzņēmuma stratēģijai un prasmei uzvarēt konkurencē.
Konferenci ar tēmu “Publiskie iepirkumi 2027 – jaunie spēles noteikumi pēc PIL grozījumiem” sāks ZAB Eversheds Sutherland Bitāns partneris, zvērināts advokāts Jānis Siliņš, skaidrojot būtiskākās pārmaiņas, ar kurām būs jārēķinās pasūtītājiem un piegādātājiem. Savukārt ZAB SORAINEN zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika tēmā “Iepirkumu reformas statuss: Izslēgšanas nosacījumu maiņa un Eiropas tendences” pievērsīsies jaunajam pretendentu izslēgšanas regulējumam un Latvijas iepirkumu sistēmas attīstībai Eiropas kontekstā. ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte un sertificēta nodokļu konsultante Sandija Novicka uzrunā “Cik tālu jāiet nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudē?” analizēs robežu starp pasūtītāja pienākumu pārliecināties par piedāvājuma izpildāmību un uzņēmuma tiesībām pašam noteikt savu cenu, peļņu un biznesa modeli.
“Jūlijas Saušas juridiskā biroja” valdes priekšsēdētāja Jūlija Sauša tēmā “Nodokļu nomaksas pārbaudes iepirkumos: Kā nepieļaut pretendenta netaisnīgu izslēgšanu?” skaidros, kā rīkoties situācijās, kad VID un informācijas sistēmu dati neatspoguļo uzņēmuma faktisko nodokļu nomaksas stāvokli. Juriste, publisko iepirkumu speciāliste un EIP.lv vadītāja Ilga Viegliņa uzrunā “No iepirkuma paziņojuma līdz lēmumam. Kur uzņēmumi zaudē laiku un iespējas?” parādīs, kā uzņēmumam ātri izvērtēt iepirkumu, pamanīt būtiskās prasības un pieņemt pamatotu lēmumu par dalību. Savukārt ZAB PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vecākā vadītāja Dita Dzērviniece tēmā “Kad saderība pārtop atkarībā: “vendor lock-in” riski publiskajos iepirkumos” analizēs, kā šķietami pamatota tehnoloģijas vai piegādātāja izvēle ilgtermiņā var ierobežot konkurenci un padarīt pasūtītāju atkarīgu no viena tirgus dalībnieka.
ZAB PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vecākā juriste Sarmīte Zakovska uzrunā “Iepirkums ar sekām: kā atpazīt slēptu valsts atbalstu un izvairīties no atgūšanas riska?” skaidros, kā arī iepirkuma rezultātā uzņēmumam var rasties nepamatota ekonomiska priekšrocība un kā nepieļaut situāciju, kurā vēlāk jāatmaksā nelikumīgi saņemts valsts atbalsts. Grāmatvede, apmācību vadītāja un Latvijas Grāmatvedības kluba pasniedzēja Maira Lāce tēmā “Iepirkums un projektu finanses: Kā vadītājam un juristam nepazaudēt ES fondu naudu grāmatvedības posmā” pievērsīsies izmaksu attiecināmībai, finanšu auditiem un kļūdām, kuru dēļ juridiski korekti īstenots iepirkums var beigties ar finanšu korekciju. ZAB VILGERTS zvērināta advokāta palīgs, vecākais jurists Agris Dēdelis uzrunā “Drošības prasības IT iepirkumos: pasūtītāja atbildība un pretendentu tiesību aizsardzība” analizēs sarežģīto līdzsvaru starp valsts drošības interesēm, piekļuvi informācijai un pretendenta tiesībām efektīvi aizstāvēt savas intereses.
Konferenci noslēgs Biznesa Akadēmijas sarunu vadības un pārrunu prasmju pasniedzējs Ēriks Burkevics ar tēmu “Kā uzvarēt iepirkumā, pirms sākas cenu cīņa? – argumentācija, sarunu vadība un vērtības demonstrēšana iepirkumos”, parādot, kā uzņēmumam pamatot sava piedāvājuma vērtību, profesionāli argumentēt un nepadarīt zemāko cenu par vienīgo konkurences instrumentu. IEPIRKUMU KONFERENCE 2027 apvienos juridisko regulējumu ar praktisku biznesa skatījumu, lai gan pasūtītāji, gan piegādātāji spētu labāk orientēties iepirkumu procesā, izvairīties no dārgām kļūdām un pieņemt pārdomātākus lēmumus. ZINĀT. DARĪT. UZVARĒT.
Norises laiks: 2026. gada 3. decembrī no plkst. 12:00–16:15
Norises veids: TIEŠSAISTE
Moderators: Egils Zariņš
12:00 – 12:05
konferences vadītājs Egils Zariņš – konferences atklāšana un ievadruna
12:05 – 12:25
Jānis Siliņš – ZAB Eversheds Sutherland Bitāns partneris, zvērināts advokāts
Publisko iepirkumu reforma maina ierasto kārtību gan pasūtītājiem, gan uzņēmumiem, kuri vēlas iegūt publiskā sektora pasūtījumus. Jānis Siliņš skaidros, kādi jaunie spēles noteikumi būs jāņem vērā 2027. gadā, īpašu uzmanību pievēršot jaunajai pretendentu izslēgšanas kārtībai. Kas mainās, ja uzņēmumam ir nodokļu parāds, kā iepirkumu var ietekmēt iepriekš nepienācīgi izpildīts līgums, līgumsodi vai konstatēta dalība kartelī, un kādas sekas var radīt saistība ar Krieviju vai Baltkrieviju? Tiks aplūkota arī pasūtītāja jaunā atbildība par iepirkuma efektivitāti un pienākums nodrošināt iekšējās kontroles sistēmu visā iepirkuma ciklā – no sagatavošanas līdz līguma izpildei. Dalībnieki uzzinās arī, kā mainījusies apakšuzņēmēju un patieso labuma guvēju pārbaude un ko praksē nozīmē atteikšanās no līdzšinējā zaļā iepirkuma regulējuma par labu ilgtspējīgiem iepirkumiem. Praktisks ieskats jaunajā iepirkumu sistēmā, lai pasūtītāji zinātu, kā pareizi organizēt iepirkumu, bet piegādātāji – kas jāņem vērā, lai nezaudētu iespēju tajā piedalīties un uzvarēt.
12:30 – 12:50
Katrīne Pļaviņa-Mika – ZAB SORAINEN zvērināta advokāte
No 2027. gada būtiski mainās viens no uzņēmumiem svarīgākajiem publisko iepirkumu jautājumiem – kad pretendentu drīkst vai pat obligāti jāizslēdz no turpmākas dalības iepirkumā. Katrīne Pļaviņa-Mika skaidros jauno izslēgšanas nosacījumu regulējumu, tostarp to, kā turpmāk tiks vērtētas nenokārtotas nodokļu saistības, iepriekš pieļauti pārkāpumi un citi apstākļi, kas var liegt uzņēmumam turpināt cīņu par līgumu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta uzticamības atjaunošanai – kādos gadījumos uzņēmumam būs iespēja novērst izslēgšanas pamatu, pierādīt savu uzticamību un tomēr saglabāt tiesības piedalīties iepirkumā. Tiks aplūkotas arī izmaiņas attiecībā uz apakšuzņēmējiem un ar pretendentu saistītajām personām, kā arī tas, cik plaša būs pasūtītāja rīcības brīvība, lemjot par pretendenta izslēgšanu. Latvijas reformas izmaiņas tiks salīdzinātas ar Eiropas publisko iepirkumu attīstības tendencēm, lai saprastu, kurā virzienā prasības pret uzņēmumiem un pasūtītājiem varētu attīstīties turpmāk. Praktisks ieskats, kas palīdzēs uzņēmumiem saprast, kādi apstākļi 2027. gadā var maksāt iespēju iegūt iepirkuma līgumu un ko darīt, lai šādu situāciju nepieļautu.
12:55 – 13:15
Sandija Novicka – ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte, sertificēta nodokļu konsultante
Zemākā cena iepirkumā var būt gan uzņēmuma konkurences priekšrocība, gan signāls, ka par piedāvājuma izpildāmību nepieciešams pārliecināties rūpīgāk. Sandija Novicka skaidros, kad zema cena kļūst par “sarkano karogu” un pasūtītājam rodas pienākums pieprasīt pretendentam detalizētu tās pamatojumu. Cik tālu šādā pārbaudē drīkst iet – vai pietiek izvērtēt galvenās izmaksu pozīcijas, vai pasūtītājs var analizēt arī darbaspēka izmaksas, peļņas maržu, citus uzņēmuma ienākumus un pašu pretendenta biznesa modeli? Tiks aplūkots arī, kādi pierādījumi piegādātājam jāspēj sniegt, lai pārliecinoši pamatotu šķietami neiespējamu cenu, un kad ar vispārīgu skaidrojumu par izmaksu segšanu vai citiem uzņēmuma ieņēmumiem vairs nepietiek. Vienlaikus būtisks ir robežas jautājums – kur beidzas pasūtītāja pienākums pārliecināties, ka līgumu par piedāvāto cenu patiešām iespējams izpildīt, un sākas piegādātāja tiesības pašam noteikt savu cenu, peļņu un komerciālo stratēģiju. Praktisks ieskats, kā atšķirt patiesi nepamatoti lētu piedāvājumu no drosmīgas, bet ekonomiski pamatotas cenas un nepieļaut, ka zemākās cenas pārbaude nepamatoti ierobežo konkurenci.
13:20 – 13:40
Jūlija Sauša – “Jūlijas Saušas juridiskais birojs” valdes priekšsēdētāja
Nodokļu saistību neizpilde var kļūt par iemeslu pretendenta izslēgšanai no iepirkuma, tādēļ izšķiroša nozīme var būt pat tam, kurā brīdī un kādā informācijas sistēmā tiek pārbaudīti uzņēmuma dati. Jūlija Sauša skaidros, kā iepirkumos notiek nodokļu nomaksas pārbaude un kādēļ VID un citās sistēmās redzamā informācija atsevišķās situācijās var neatspoguļot uzņēmuma faktisko situāciju konkrētajā datumā. Kas notiek, ja nodoklis ir samaksāts, bet sistēmā joprojām redzamas neizpildītas saistības, vai maksājuma un datu aktualizācijas laiks var izšķirt uzņēmuma turpmāko dalību iepirkumā un kuri datumi vispār ir noteicošie, vērtējot nodokļu saistību izpildi? Tiks aplūkots, kā pretendentam operatīvi rīkoties šādā situācijā un ar kādiem dokumentiem un citiem objektīviem pierādījumiem iespējams apliecināt patieso nodokļu nomaksas stāvokli. Uzmanība tiks pievērsta arī pasūtītāja rīcībai – kad sistēmā redzamā informācija ir pietiekama lēmuma pieņemšanai un kad pretendentam jādod iespēja pierādīt, ka izslēgšanas pamata patiesībā nav. Praktisks ceļvedis gan uzņēmumiem, gan pasūtītājiem, lai tehniska datu neatbilstība, maksājuma iegrāmatošanas laiks vai novēlota informācijas aktualizācija nekļūtu par iemeslu nepamatotai pretendenta izslēgšanai no iepirkuma.
KAFIJAS PAUZE
13:50 – 14:10
Ilga Viegliņa – juriste, publisko iepirkumu speciāliste, EIP.lv vadītāja
Publiskajos iepirkumos uzņēmumi iespējas zaudē ne tikai tāpēc, ka to piedāvājums nav labākais, bet nereti jau daudz agrāk – brīdī, kad tiek pieņemts lēmums piedalīties vai nepiedalīties konkrētajā iepirkumā. Ilga Viegliņa no uzņēmuma praktiskā skatpunkta parādīs, kā ātri izvērtēt iepirkuma paziņojumu un dokumentāciju, lai saprastu, vai konkrētais konkurss uzņēmumam patiešām ir piemērots un perspektīvs. Tiks analizētas biežākās kļūdas – pārāk ātra atteikšanās no potenciāli izdevīga iepirkuma, novēlota neatbilstības konstatēšana kvalifikācijas prasībām, nepamanīti dokumentācijas precizējumi un nepietiekami izvērtēti līguma izpildes nosacījumi un riski. Dalībnieki iegūs praktisku pieeju sākotnējai iepirkuma izvērtēšanai – ko pārbaudīt vispirms, kādus jautājumus uzdot un pēc kādiem kritērijiem pieņemt pamatotu lēmumu: piedalīties vai netērēt uzņēmuma resursus konkrētajam konkursam. Tiks parādīts arī, kā publiski pieejamo iepirkumu informāciju un datus izmantot plašāk – analizēt pasūtītājus un iepriekšējos iepirkumus, savlaicīgāk pamanīt nākotnes iespējas un mērķtiecīgāk plānot uzņēmuma darbu publiskajā sektorā. Mērķis ir pārvērst dalību iepirkumos no reaģēšanas uz nejauši atrastiem konkursiem par pārdomātu procesu, kur uzņēmums zina, kur ir vērts ieguldīt savu laiku un kur tam ir reālas iespējas uzvarēt.
14:15 – 14:35
Dita Dzērviniece – ZAB PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vecākā vadītāja
Šodien šķietami izdevīgs un tehniski pamatots iepirkuma lēmums pēc dažiem gadiem var radīt situāciju, kurā pasūtītājam faktiski vairs nav izvēles – nepieciešamās iekārtas, programmatūru, rezerves daļas, uzturēšanu vai citus pakalpojumus spēj nodrošināt tikai viens piegādātājs. Dita Dzērviniece skaidros, kā publiskajos iepirkumos rodas “vendor lock-in” jeb pasūtītāja atkarība no konkrēta piegādātāja un kurā brīdī pamatota prasība pēc saderības un tehniskās savietojamības sāk ierobežot konkurenci. Lai gan visbiežāk par šo problēmu runā IT iepirkumos, līdzīgi riski rodas arī medicīnas iekārtu, infrastruktūras, transporta, enerģētikas, tehniskās uzturēšanas un citos savstarpēji integrētu risinājumu iepirkumos. Tiks analizēts, kā jau sākotnējā iepirkuma prasības, tehnoloģijas izvēle, licences, intelektuālā īpašuma tiesības, datu pieejamība, rezerves daļas vai uzturēšanas nosacījumi var pakāpeniski “piesiet” pasūtītāju vienam piegādātājam un sadārdzināt vai pat būtiski ierobežot nākamos iepirkumus. Dalībnieki uzzinās, kā šādus riskus identificēt jau iepirkuma plānošanas un tehniskās specifikācijas sagatavošanas stadijā un kā sabalansēt nepieciešamību pēc sistēmu nepārtrauktības ar konkurences saglabāšanu ilgtermiņā. Praktisks skatījums uz iepirkumu kā ilgtermiņa stratēģisku izvēli – lai šodien iegādāts risinājums rīt nekļūtu par dārgu atkarību no viena piegādātāja.
14:40 – 15:00
Sarmīte Zakovska – ZAB PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vecākā juriste
Ar to, ka līgums noslēgts publiskā iepirkuma rezultātā, ne vienmēr pietiek, lai izslēgtu valsts atbalsta risku – noteiktos apstākļos uzņēmums darījuma rezultātā var saņemt ekonomisku priekšrocību, ko tas parastos tirgus apstākļos nebūtu ieguvis. Sarmīte Zakovska skaidros, kā šāds slēpts jeb sekundārs valsts atbalsts var rasties un kāpēc tā sekas var skart gan pasūtītāju un finansējuma saņēmēju, gan uzņēmumu, ar kuru noslēgts līgums. Īpaša uzmanība tiks pievērsta riska situācijām – sarunu procedūrām bez iepriekšējas publicēšanas, iepirkumu izņēmumu piemērošanai, viena pretendenta piedāvājumam un citiem gadījumiem, kuros pilnvērtīga tirgus konkurence var nebūt nodrošināta. Tiks skaidrots, pēc kādiem principiem iespējams noteikt, vai līguma cena un citi darījuma nosacījumi atbilst tirgus nosacījumiem un kad nepieciešams papildus vērtēt valsts atbalsta regulējuma piemērošanu. Dalībnieki uzzinās, kādi “sarkanie karogi” jāmeklē jau pirms līguma noslēgšanas un kādi pierādījumi var palīdzēt pamatot, ka uzņēmumam nav piešķirta nepamatota ekonomiska priekšrocība. Praktisks ieskats, kas palīdzēs paskatīties ārpus pašas iepirkuma procedūras un savlaicīgi novērst situāciju, kurā šķietami korekti noslēgts līgums vēlāk rada pienākumu nelikumīgi saņemto valsts atbalstu atmaksāt.
15:05 – 15:25
Maira Lāce – grāmatvede, apmācību vadītāja, Latvijas Grāmatvedības kluba pasniedzēja
Ar juridiski pareizi organizētu iepirkumu vien nepietiek – projekts var veiksmīgi izturēt iepirkuma pārbaudi, bet vēlāk “paklupt” finanšu vai grāmatvedības auditā un zaudēt daļu piešķirtā finansējuma. Maira Lāce skaidros, kāpēc šādas situācijas rodas un kuras šķietami nelielas neatbilstības dokumentos, izmaksās vai grāmatvedības uzskaitē uzņēmumam var pārvērsties finanšu korekcijās. Īpaša uzmanība tiks pievērsta izmaksu attiecināmībai LIAA, ALTUM un ES fondu projektos – kā pamatot izdevumus, sasaistīt tos ar projektu un nodrošināt, lai tāme, iepirkuma dokumentācija, noslēgtais līgums, rēķini un faktiskie maksājumi veidotu vienotu un pārbaudāmu ķēdi. Tiks aplūkotas dārgākās kļūdas tāmēs un līgumos, kā arī situācijas, kurās faktiski veikts un apmaksāts darbs tomēr var netikt atzīts par attiecināmām projekta izmaksām. Dalībnieki saņems praktisku kontrolsarakstu uzņēmuma vadībai, juristiem un iepirkumu speciālistiem – ko pārbaudīt pirms iepirkuma, līguma izpildes laikā un pirms maksājuma vai izdevumu deklarēšanas, lai problēmu pamanītu pirms to pamana auditors. Praktisks ceļvedis tam, kā savienot iepirkumu, līgumu un grāmatvedību vienā kontrolētā procesā, lai veiksmīgi īstenots projekts nebeigtos ar finanšu korekciju un nepieciešamību atmaksāt saņemto finansējumu.
15:30 – 15:50
Agris Dēdelis – ZAB VILGERTS zvērināta advokāta palīgs, vecākais jurists
IT iepirkumos valsts drošības intereses var prasīt ierobežot piekļuvi informācijai, taču cik tālu šādi ierobežojumi drīkst sniegties, ja to rezultātā uzņēmums pat nevar pilnvērtīgi uzzināt, kāpēc tas izslēgts no iepirkuma? Agris Dēdelis skaidros, kā sabalansēt nepieciešamību aizsargāt sensitīvu informāciju ar pasūtītāja pienākumu pieņemt pamatotu lēmumu un pretendenta tiesībām efektīvi aizstāvēt savas intereses. Tiks aplūkots, kādai informācijai jābūt pieejamai pasūtītājam, lemjot par pretendenta atbilstību drošības prasībām, un cik daudz no izslēgšanas pamatojuma drīkst atklāt pašam pretendentam, ja lietā iesaistīta ierobežotas pieejamības vai ar valsts drošību saistīta informācija. Uzmanība tiks pievērsta situācijām, kad pretendentam jānodrošina reāla iespēja izteikt savu viedokli, atspēkot pret to izmantoto informāciju un apstrīdēt pieņemto lēmumu, vienlaikus neatklājot aizsargājamu informāciju. Balstoties arī uz aktuālajām Eiropas Savienības tiesību attīstības tendencēm, tiks vērtēts, vai Latvijas regulējums nodrošina pietiekamu līdzsvaru starp valsts drošību, taisnīgu procedūru un efektīvu tiesību aizsardzību. Praktisks ieskats vienā no sarežģītākajām mūsdienu IT iepirkumu problēmām – kā aizsargāt valsts drošības intereses, vienlaikus nepieļaujot, ka “drošības apsvērumi” pretendentam faktiski atņem iespēju saprast un juridiski apstrīdēt tam nelabvēlīgu lēmumu.
15:55 – 16:15
Ēriks Burkevics – Biznesa Akadēmija sarunu vadības un pārrunu prasmju pasniedzējs
Iepirkumā uzvarēt ne vienmēr nozīmē piedāvāt viszemāko cenu – daudz kas izšķiras jau tajā, cik pārliecinoši uzņēmums spēj parādīt sava risinājuma vērtību un pamatot, kāpēc tieši tā piedāvājums ir izdevīgs pasūtītājam. Ēriks Burkevics skaidros, kā veidot argumentāciju, kas neaprobežojas ar produkta vai pakalpojuma īpašību uzskaitījumu, bet palīdz pasūtītājam saskatīt konkrētus ieguvumus, rezultātu un ilgtermiņa vērtību. Tiks aplūkots, kā uzdot pareizos jautājumus, noskaidrot pasūtītāja patiesās vajadzības un izmantot iegūto informāciju, gatavojot savu piedāvājumu un argumentus. Dalībnieki uzzinās, kā profesionāli vadīt komunikāciju un pārrunas, aizstāvēt savu pozīciju un cenu, kā arī reaģēt situācijās, kad saruna sāk koncentrēties tikai uz atlaidi vai zemāko iespējamo cenu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā runāt par cenu caur vērtību – pamatot izmaksas, demonstrēt atšķirības no konkurentiem un nepieļaut, ka uzņēmuma vienīgais konkurences instruments kļūst cenas samazināšana. Praktiskas sarunu un argumentācijas metodes uzņēmumiem, kuri iepirkumos vēlas nevis vienkārši iesniegt piedāvājumu, bet palielināt iespēju, ka pasūtītājs sapratīs tā vērtību vēl pirms sākas cenu cīņa.
DALĪBAS MAKSA AR ATLAIDI (vēl pieejama!) tikai – EUR 99, (standarta dalības maksa – EUR 199).
PAR DALĪBU KONFERENCĒ TIKS IZSNIEGTS SERTIFIKĀTS AR NORĀDĪTU AKADĒMISKO STUNDU SKAITU.
DALĪBNIEKIEM BŪS PIEEJAMS KONFERENCES VIDEO IERAKSTS.
Biznesa Konferences ir strauji augošs konferenču organizators, kura rīkotās vispārējās un nozaru konferences tiešsaistē un klātienē apmeklējuši jau simtiem dalībnieku. Kopš 2021. gada Biznesa Konferences organizējušas vairāk nekā 50 konferences par dažādām biznesa jomām ar vairāk kā 12 000 apmeklētāju dalību.
🍒 Speciālās cenas piedāvājums uzņēmumiem, piesakot vairāk nekā 10 dalībniekus. Lai to saņemtu, lūdzam sazināties ar konferences organizatoriem.
Lai reģistrētos konferencei, lūdzam aizpildīt zemāk norādīto pieteikuma formu.
Biznesa konferences
Tālrunis: 24111171
E-pasts: info@konferences.lv